Privātuma politika

VSIA “Šampētera nams” privātuma politika

Saturs:

1. Mērķis un personas datu pārzinis
2. Kādiem nolūkiem Kapitālsabiedrība var apstrādāt personas datus?
3. Kādus personas datus apstrādā Kapitālsabiedrība?
4. Kāds ir personas datu apstrādes tiesiskais pamats?
5. Vai Kapitālsabiedrības pārvaldībā esošajās teritorijā notiek videonovērošana?
6. Kam informācija par personu datiem var tikt nodota?
7. No kā Kapitālsabiedrība var saņemt informāciju par personu datiem?
8. Vai informācija par personas datiem var tikt nodota trešajām valstīm?
9. Cik ilgi personas dati tiek glabāti?
10. Kādas ir Datu subjekta tiesības personas datu apstrādes periodā?
11. Kādas ir Kapitālsabiedrības garantijas par personu datu drošību?
12. Pie kā vērsties?

1. Mērķis un personas datu pārzinis

Privātuma politikas mērķis ir sniegt fiziskai personai – Datu subjektam, informāciju par personas datu apstrādes nolūku, apjomu, aizsardzību un apstrādes termiņu datu iegūšanas laikā un apstrādājot Datu subjekta personas datus.

Personas datu pārzinis ir VISA “Šampētera nams” (turpmāk – Kapitālsabiedrība), reģistrācijas Nr.: 50003000771, juridiskā adrese: Citadeles iela 7, Rīga, LV-1010.

Sabiedrības kontaktinformācija ar personas datu apstrādi saistītajos jautājumos ir: e-pasts: inese.brikena2@gmail.com.

• Kādiem nolūkiem Kapitālsabiedrība var apstrādāt personas datus?

Nepieciešamība ievākt un apstrādāt personas datus Kapitālsabiedrībai rodas nodrošinot saimniecisko darbību, tajā skaitā:

• Īpašumā, pārvaldīšanā un apsaimniekošanā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanas un apsaimniekošanas darbību veikšana;
• grāmatvedības uzskaiti;
• lietvedības uzskaiti;
• citus personas datu apstrādes nolūkus, kad persona izmanto, ir izmantojusi vai ir izteikusi vēlēšanos izmantot Kapitālsabiedrības pakalpojumus, vai ir citā veidā saistīta ar Sabiedrības sniegtajiem pakalpojumiem.
• Kādus personas datus apstrādā Kapitālsabiedrība?

Kapitālsabiedrība apstrādā personas datu kategorijas, kas ir norādītas Kapitālsabiedrība Datu apstrādes reģistrā.

Kapitālsabiedrības Datu apstrādes reģistrā ir informācija par Datu subjektiem, kategorijām, datu apstrādes nolūkiem, apstrādes juridisko pamatu, personas datu avotiem, personas datu saņēmējiem, personas datu glabāšanas ilgumu.

Personas dati tiek vākti gan no Datu subjekta, gan ārējiem avotiem. Personas datu kategorijas, kuras Kapitālsabiedrība lielākoties, bet ne tikai, vāc un apstrādā, ir:

• identifikācijas dati – vārds, uzvārds, personas kods, dzimšanas datums, amats;
• norēķinu rekvizīti – banka, konta numurs;
• kontaktinformācija – adrese, tālruņa numurs, e-pasta adrese;
• profesionālie dati – izglītība, amats, darba vieta;
• videonovērošanas rezultātā iegūtie dati, kas raksturo ārējo izskatu, apģērbu, gaitu, pārvietošanās virzienus;
• fotogrāfija – caurlaides izsniegšana nekustamā īpašuma Skolas ielā 28, Rīga un K.Valdemāra iela 38, k-1, Rīga piekļuvei;
• citi personas dati, atkarībā no sniegtā pakalpojuma veida un Datu subjekta sniegtās informācijas.
• Kāds ir personas datu apstrādes tiesiskais pamats?

Kapitālsabiedrība apstrādā personas datus tikai tad, kad ir tiesiskais pamats to darīt.

Galvenie tiesiskie pamati, lai apstrādātu personas datus, ir:

• Kapitālsabiedrības funkciju nodrošināšanai, normatīvajos aktos noteikto pienākumu veikšanai. Piemērojot šo tiesisko pamatu, Kapitālsabiedrībai nav rīcības brīvība attiecībā uz noteiktajiem pienākumiem.
• Noteikts līguma izpildei vai pasākuma veikšanai pēc Datu subjekta pieprasījuma pirms līguma noslēgšanas.
• Lai ievērotu Kapitālsabiedrības leģitīmās intereses.
• Vai Kapitālsabiedrības pārvaldībā esošajā teritorijā notiek videonovērošana?

Lai nodrošinātu un veicinātu Kapitālsabiedrības pārziņā esošo nekustamo īpašumu drošību, mazinātu sabiedriskās kārtības un drošības apdraudējuma riskus, noziedzīgu nodarījumu novēršanai un atklāšanai saistībā ar īpašuma aizsardzību un personu vitāli svarīgu interešu, t.sk. dzīvības un veselības aizsardzību, Kapitālsabiedrības pārziņā esošo nekustamo īpašumu publiskās telpās un  teritorijā tiek veikta videonovērošana.

Pirms videonovērošanas zonas Kapitālsabiedrības teritorijā vai telpās tiek uzstādītas brīdinājuma zīmes.

Piekļuve videonovērošanas ierakstiem ir tikai Kapitālsabiedrības pilnvarotajām personām vai apstrādātājiem ar konkrētiem personas datu apstrādes mērķiem, vai arī lai pārliecinātos, ka videonovērošanas sistēma darbojas.

Kapitālsabiedrība neveido videoierakstu rezerves kopijas un nenodod datus trešajām personām, izņemot normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos. Videoieraksti tiek glabāti ne ilgāk par normatīvajos aktos noteikto laika periodu, t.i., veiktie videoieraksti Kapitālsabiedrībā glabājas ne ilgāk kā 30 dienas. Ieraksti tiek dzēsti automātiski hronoloģiskajā secībā no ieraksta brīža.

• Kam var tikt nodota informācija par personas datiem?

Kapitālsabiedrība var nodot personas datus citām personām, piemēram, pašvaldībām un valsts iestādēm un organizācijām, tikai paredzētajam mērķim un nepieciešamajā apjomā, kā arī tad, kad to nosaka Latvijas Republikas normatīvie akti.

• No kā Kapitālsabiedrība var saņemt informāciju par personas datiem?

Kapitālsabiedrība var iegūt datus un informāciju par personas datiem no citām valsts informācijas sistēmām un iestādēm, piemēram, no Labklājības ministrijas. Kapitālsabiedrība sadarbojas tikai ar tām iestādēm un organizācijām, kas spēj garantēt normatīvajos aktos noteiktās prasības par personas datu pareizu glabāšanu un aizsardzību.

• Vai informācija par personas datiem var tikt nodota trešajām valstīm?

Personas dati var tikt nodoti ārpus Eiropas Savienības ekonomiskās zonas tikai un vienīgi, ja Kapitālsabiedrībai ir tiesiskais pamats to darīt, kā arī rūpīgi izvērtējot šo pamatojumu. Kapitālsabiedrība nodos informāciju tikai gadījumā, ja saņēmēja puse spēs nodrošināt atbilstošu personu datu aizsardzības līmeni un atbilstību datu apstrādes prasībām. Pirms tam Kapitālsabiedrība veiks visus nepieciešamos pasākumus, lai informētu Datu subjektu par šādu informācijas nosūtīšanas nepieciešamību.

• Cik ilgi personas dati tiek glabāti?

Kapitālsabiedrība uzglabās personas datus tikai tik ilgi, cik tas būs nepieciešams, lai izpildītu savas funkcijas, piemēram, tik ilgi, cik ilgi Datu subjekts izmantos Kapitālsabiedrības pakalpojumus vai arī, kamēr Datu subjekts neatsauc savu piekrišanu, ja personas dati tika apstrādāti, pamatojoties uz to. Atsevišķos gadījumos uzglabāšanas ilgumu nosaka normatīvie akti. Laika periodu, cik ilgi tiek uzglabāti personas dati, nosaka mērķis, kādam šie dati tika ievākti.

1. Kādas ir Datu subjekta tiesības personas datu apstrādes periodā?

Saskaņā ar datu aizsardzības normatīvo regulējumu Datu subjektam ir tiesības ietekmēt datu apstrādi, sazinoties ar Kapitālsabiedrības datu aizsardzības speciālistu, rakstot uz e-pastu: inese.brikena2@gmail.com, Datu subjekts var:

1. iegūt informāciju par to, vai Kapitālsabiedrība ir apstrādājusi jebkādu Datu subjekta personisko informāciju;
2. piekļūt apstrādātajai personiskai informācijai, iegūt tās bezmaksas kopiju (izņemot vairākkārtēju vai pārmērīgu pieprasījumu gadījumā) un izņemot, ja piemērojamie normatīvie akti datu aizsardzības jomā paredz citādi, tostarp saņemt informāciju par:
3. Datu apstrādes nolūku;
4. Attiecīgajām personas datu kategorijām kas tiek apstrādātas;
5. Personas datu saņēmējiem vai saņēmēju kategorijām, jo īpaši tādi saņēmēji, kas atrodas ārpus Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomiskās Zonas;
6. Iecerēto datu glabāšanas periodu;
7. tiesīgs lūgt labot vai dzēst datus;
8. lūgt ierobežot Datu subjekta datu apstrādi. Dažos gadījumos Datu subjekts ir tiesīgs lūgt ierobežot datu apstrādi, piemēram, kad Datu subjekts apstrīd personu datu precizitāti vai gadījumā, kad dati apstrādei vairs nav vajadzīgi, bet tie nepieciešami Datu subjektam, lai, piemēram, celtu prasību tiesā. Tādā gadījumā Kapitālsabiedrība vairs neapstrādās attiecīgos personas datus;
9. iebilst pret datu apstrādi, tostarp iebilst pret personas datu izmantošanu profilēšanā, t.i., personas datu automātisku apstrādi, ja tādu Kapitālsabiedrība būs uzsākusi veikt;
10. atsaukt savu piekrišanu, neskarot tādas apstrādes likumību, kas veikta pirms Datu subjekta piekrišanas atsaukšanas;
11. izmantot tiesības nebūt tāda lēmuma subjektam, kurš ir balstīts tikai uz automatizētu apstrādi (bez cilvēku iesaistes), ieskaitot profilēšanu, kas rada Datu subjektam tiesiskas sekas vai būtiski to ietekmē līdzīgā veidā;
12. iesniegt sūdzību kompetentā Datu valsts inspekcijā;
13. saņemt kompensāciju par kaitējumu, kurš personai var būt nodarīts tādas apstrādes rezultātā, kura pārkāpj Vispārīgo datu aizsardzības regulu un šo Privātuma politiku.
14. Kādas ir Kapitālsabiedrības garantijas par personas datu drošību?

Kapitālsabiedrība apņemas nodrošināt un pastāvīgi uzlabot aizsardzības pasākumus, lai aizsargātu personas datus no nesankcionētas piekļuves, nejaušanas nozaudēšanas, datu noplūdes, izpaušanas vai iznīcināšanas.

Strādājot ar datiem un, jo īpaši ar personas datiem, Kapitālsabiedrībā ir ieviesti tehniskie un organizatoriskie pasākumi, kas ir piemēroti datu aizsardzības vajadzībām, piemēram, tiek izmantotas drošas antivīrusa programmas, pielietota tikai sertificēta programmatūra, tiek veikta visu personas datu apstrādē iesaistīto darbinieku apmācība.

Kapitālsabiedrība garantē, ka personu dati tiek apstrādāti likumīgi, godprātīgi un Datu subjektam pārredzamā veidā, tiek vākti dati, kas nepieciešami apstrādes nolūku sasniegšanai. Kapitālsabiedrība vāks personas datus konkrētos, skaidros un leģitīmos nolūkos, un neveiks to turpmāko apstrādi ar minētajiem nolūkiem nesavietojamā veidā.

Kapitālsabiedrība darbinieki, kuri apstrādā personas datus, nodrošina šādas informācijas konfidencialitātes ievērošanu. Kapitālsabiedrības pienākums ievērot konfidencialitātes pienākumu attiecībā pret fiziskās personas datiem ir spēkā nenoteiktu laika periodu, tai skaitā pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanas.

1. Pie kā vērsties?

Ja rodas jautājumi par personas datu apstrādi vai ir šaubas, ka personas dati ir drošībā, lūdzam sazināties ar Kapitālsabiedrības Datu aizsardzības speciālistu, rakstot uz e-pastu: inese.brikena2@gmail.com

Ja Datu subjekts nav apmierināts ar saņemto atbildi, Datu subjektam ir tiesības iesniegt sūdzību Datu valsts inspekcijā (Blaumaņa ielā 11/13, Rīgā, LV-1011).

Rīgā

2020. gada 3. septembrī

Valdes loceklis                                                              Māris  Bluķis